Rudenī gaidu vārpatu caurdurto kartupeļu mežģīņu ražu.
Gadiem neartais lauks sagādāja raizes arī pieredzējušam trakstoristam. Laiku pa laikam tas iegrima valgajā zemē, motors rūca, bet riteņi griezās uz vietas. Tā tas notika arī nākamreiz,kad zemi ecēja, vēl pēc pāris zemes žūšanas dienās, arī velkot vagas, zeme vēl bija par smagu, par jēlu. Jāatzīst, ka es maz saprotu kādai jābūt zemei to arot, tāpēc uzticējos traktora saimnieka viedoklim: "Cerību, ka zeme pagūs izžūt ātrāk par Jāņiem ir maz" ,tāpēc nolēmām stādīt...
Priekšā vēl kaplēšana...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru