pārsteigums

Kalna Anzēnu ilggadīgie nomnieki ir vietējie lielsaimnieki. Tagat gan liela daļa zemes ir pārgājusi viņu īpašumā, bet ne par to šoreiz stāsts. Kā jau lielsaimniekiem viņiem ir visi nepieciešamie resursi,lai apkoptu savus laukus, gan darbarokas, gan tehnika.

Kādu dienu es sadomāju no pamestības izvilkt izkapti. Aprūsējusi, asmenis vidū ielūzis, bet labi gribot šo to nocirst var. Zāli nē!!! Tikai gārsu, nātras un pērnos dadžu stiebrus, turklāt tā dikti spēcīgi vēzējot... Tā nu es pāris dienas aizelsusies vicinājos pa saviem džungļiem. Laiku pa laikam garām nopukšķināja kāds lielsaimnieku traktors. Es ļoti lepojos ar paveikto- nātru un gārsu lauki ap māju vismaz uz laiciņu apvaldīti!

Vakar mēs devāmies uz savu civilizēto pasauli, kur ūdens no krāna gan auksts, gan karsts, kur labs internets, kur biblioteka un citi izdomāti labumi. Atgriežoties Kalna Anzēnos mūs sagaidīja ļoti patīkams pārsteigums, mūsu rūpju avots, aizaugusi, nekopta pļava un viss, viss, kur vien spējis traktors piekļūts, nopļauts. Vai tiešām es izskatījos tik amizanti vicinoties ar izkapti rokās?!....