Rūķi putrojas...

Kādu vakaru, kad kājas bērniem bija nomazgātas un mannā putra kūpēja baltajos šķīvjos, notika kas neparasts... Bērni steidzīgi apsēdās ap galdu un ķērās pie maltītes, kāri jaucot putru ar saulaino upeņu ievārījumu. Mazās apzeltītās karotītes smēla putru un bērni sāka ēst. Bet šoreiz mannā nebija tāds kā citas reizes. Ar to kaut kas bija noticis. Bērni sāka ēst lēnāk, mēģinādami saprast, kas ir mainījies. Tās garša bija tāda kā vienmēr, silta piena un saulē sasilušu upeņu mierinājums bērnu sirdīm. Vēl kādu laiku ēduši, bērni pēkšņi saprata, putrā bija kunkuļi! Kaut ko tādu viņi vēl nekad nebija ēduši. Allaž mamma vārīja mannā, kas vienmērīgi lija kā saules pieliets dzintarmedus. Bet nu tajā bija kaut kas apaļš un mīksts, kuru pārkožot mutē ieplūda straujš siltums.
Bērni viens pār otru un otrs pār trešo jautāja mammai:
- Mammu, mammu, kas tas ir?
- Kas tas ir putrā? Man patīk, bet kas tas ir?- Putrā ir kaut kas apaļš...Mamma pacēlusi acis no sava šķīvja, pārmaiņus uzmanīgi vērās bērnos un viņu šķīvjos. Pēc acumirķļa satraukums no viņas skaistās sejas izdzisa un tā vietā pār to pārslīdēja noslēpumains smaids.- Tie ir mannas kunkuļi,- mamma teica.- Kā tie tur radās?Nu mamma pagriezās pret tēti un ne vārda neteikusi uzrunāja viņu...- Kā, vai tad jūs nezināt?- viņš teica. Bērni nedaudz samulsuši par savu nezināšanu, gandrīz nemanāmi pašūpoja galvu, tādējādi atzīstot, ka nezin viss, lai gan viņiem nebija ne mazākās nojausmas, kas tas ir, ko viņi nezin.- To man stāstīja mana vecmāmiņa, - tētis iesāka - un mazs bērns būdams arī es pats tiku viņus redzējis. Tagad gan pēdējos divdesmit gadus nebiju manījis, bet laikam jau viņiem pie mums patīk...- Kas tie viņi tādi ir? - jautāja bērns un tētis turpināja:- Jābūt ļoti uzmanīgiem un pacietīgiem, ja vēlies rūķus sastapt.-Rūķus?!- Jā! Jā! Es pats īsti vairs neatceros, kā tie izskatījās, bet šie mannas kunkuļi noteikti ir viņu darbiņš. Nevienam nemanot, viņi apsēžas uz lielā katla malas, savas mazās kājiņas pār katla malu pārkāruši, un, kamēr putra "atpūšas", vienu pēc otra met tajā gardos kunkuļus. Ja mamma vai kāds cits, kas vāra putru, ilgi neatgriežas pie katla, tad viņi aizsēžas par ilgu un tad kunkuļu putrā ir dikti daudz. Tā rūķi putrojas.- Tēt, bet ko vēl dara rūķi?- Tagad paēdiet, par to es jums pastāstīšu kādu citu reizi...