28 marts, 2010

diegu galu veste

Gaidot mazuli ir tāds brīdis,kad neapturami gribas radīt!!! Un tam ir jāļaujas, lai lielās ilgas beidzot satikties izplūst kā straume no manis un pārtop par maiguma, mīlestības un drošības apliecinājumu... Turklāt šis radošais process nomierina un sakārto domas.
...un tad sākas meditācija... Uzmetu valdziņu pa valdziņam, pēc sajūtas... Jāatzīst gan, ka itin labi man padodas arī ārdīšana, tāpēc ļauju sev vienreiz uzadīto izārdīt vairākārt! :D Līdz nokļūstu līdz "ideālajam variantam".
Man patīk salikt krāsas, to secību, platumu, rakstu, kad esmu jau procesā... Paņemu savu lielo kamolu tašu un izlasu visus mazākos. Un visi noder. Visi atrod savu vietu mazuļa vestītē...
Beigās lai gan viss nebūt nav tik ideāls- adījums tik gluds, detaļas tik izdevušās- kā gribētos, es vienmēr sastopos ar kaut ko pārsteidzošu... Mazulis pašas darinātajās drēbēs izskatās vislabāk. Nekas nespēj pārspēt mammas roku darbu!!!

2 komentāri:

  1. Vot velti Tu visu gribi ideālu, to smeķi tai mantai takš dod tieši tas neprecīzums, mazais gļuks - citādi izskatīsies kā no konveijera nācis. Un nemūžam tai vestei nepateiksi, ka tur ir "diegu gali". Un vispār - mammas rokas dara visu labāku un siltāku...
    MG.

    AtbildētDzēst
  2. Katrā rokdarbniecē mīt lielāks vai mazāks rūķīts,kuram visu vajag ideālu....

    AtbildētDzēst