no brāķēta par mīlētu

Sensenos laikos Jelgavas tirgū bija tāda maza vietiņa,kur tantiņa tirgoja brāķētus "Ogres" adījumus. Es kritu kārdinājumā (kāds pārsteigums!!! :D ) un iegādāju kādu čupiņu. Grūtākais un netīrākais darbs, neticami putekļains un pinķerīgs, izrādījās bija izārdīt visu un satīt kamolos. Kad tas beidzot bija izdarīts, negribēju vairs ilgi, ilgi redzēt šos 100 un vienu mazos kamoliņus...

Bet turpat jau viņi bija. Kopā ar citiem dzīpariem. Vienmēr blakus un vienmēr atgādinot par sevi. Esmu pārliecināta, ja uzdodam sev kādu jautājumu vai uzdevumu, uz kuru uzreiz nevaram rast atbildi, jāliekas mierā. Ar laiku atbilde atnāk pati! Tā notika arī ar šiem kamolīšiem. Radās ideja par tamborētiem kvadrātiņiem.
Nāca ziema, aukstums un bērna skapī nebija silta džempera.... Satamborēju katrai rokai pa 10, bet priekšpusei un mugurpusei katrai pa 12 kvadrātiņiem. Lai apkakle sanāktu apaļa gan priekšpusei, gan mugurpusei uztamborēju tādus pašus trīsstūrīšus. Sadiedzu visu kopā, aptamborēju ar brūno dzīparu ar īso stabiņu+1gaisa cilpiņu. Turpmāk cik garu vien vēlas tamborē uz riņķi gan rumpi, gan rokas. Ja nepieciešams, bērnam augot džemperi var pagarināt. Tik vien kā viens kamolītis jāpaglabā... ;)