Sākums gaužām vienkāršs: ņemam olas! Mums bija iegādātas veikalā gan Latvijas brūnās,gan Somu baltās.... Tos kaitinošos rozā cipariņus, kurus nekādas sīpolu mizas nenoslēps, ar elegantu rokas kustību notīra ar 9% etiķī samērcētu marlīti. Pēc tam olas noskalo aukstā ūdeni!
Nākamais solis. Atrod visu nepieciešamo krāsošanai. Kokvilnas diegi, saglabājušies vēl no Aizlaikiem. Trikotāžas vai vienkārši kokvilnas lupatiņas,kur ietīt olas. Gadu krātas sīpolu mizas. (neticami,bet tas piešķir dzīvei jēgu, no katra apēstā sīpola krāt mizas Lieldienām!) Šķēres. Ārā salasītie pirmie zaļumi, arī egles zariņš. Mājās atrodamie graudi. Mums tie bija: griķi,mazie makaroni, prosa, klijas.... Vieta fantāzijai!
...un sākas radošais darbs - tīšana... Graudi un lapiņas labāk pieķersies olai,ja tā būs mitra. Es visu lieku pēc izjūtas, kur roka stiepjas, nedomājot par rakstu. Svarīgi, lai ola būtu ietīta sīpolu mizās, tad lupatiņā un apsieta bagātīgi ar diegu.
Kad visas olas satītas, liek tās lielā katlā ar ūdeni un sīpolu mizām. Vāra 15min. Nu nāk pats interesantākais un pārsteigumu pilnākais brīdis. Olas ievieto auksta ūdens peldē un pa vienai iztin.... "Oh!!" un "Ah!!!" :)
Pirms kārto olas uz šķīvja, ieziež tās vieglītēm ar eļļā samērcētu marlīti. Tad tās kļūst spīdīgākas un spilgtākas.
"Akmens" olas iegūtas iepriekšējā vakarā izvārītas olas uz nakti iemērktas melleņu ievārījumā... No rīta kārtīgi jānomazgā un brīnums gatavs! :)Priecīgas Lieldienas!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru