Kustoņu diena.

Dzīvojot viensētā nu jau piekto gadu, esmu ievērojusi, ka ir tādas dienas, kad mūsu sētā "ienāk mežs". Viena no šādām dienām bija vakar. No rīta, kad pagalmu vēl klāja koku ēnas un zāle bija rasas pilna, pie mājas nolaidās meža pīle. Agrā pavasarī viens meža pīļu pāris mūs mēdza apciemot bieži, bet nu kādu laiciņu tas nebija manītas. Šoreiz pīle bija viena. Viņa neparasti ilgi stāvēja vienā vietā nekustīgi it kā kāds būtu to sasaldējis. Bet tad nāca kaķis... Viņš lavījās arvien tuvāk un tuvāk pīlei, līdz sekoja lēciens! Prom viņa bija! Kaķis apostīja to vietu, kur pīle bija stāvējusi un iezīmēja to. Laikam jau kaķis pīli, kura bija gandrīz tikpat liela kā viņš pats, neturēja par medījumu, bet gan par konkurentu... Tās pašas dienas pēcpusdienā mēs atradām gaiši zilu olu netālu no tās vietas, kur mūsu viešņa bija sēdējusi...


Šajā dienā mūs vēl apciemoja arī stārķis un lapsa. Vēl pagājušajā vasarā lapsa ar ģimeni dzīvoja alā nieka 30 metrus no mājas un izaudzināja divus lapsēnus, bet tas jau ir cits stāsts.