Mūsu mazajā saimniecībā ir... bija kūts un liels malkas šķūnis. Tajos mēs glabājām it visu, ko šo piecu gadu laikā bijām sagādājuši un man jāatzīstas, ne vienmēr tas nāca viegli. Raimonda gādātie kokmateriāli un citi celtniecības materiāli,visi dārzkopības instrumenti, šopavasar sazāģētā un sacirstā malka nākamajai ziemai un vēl tūkstotis un viena lieta, lai varētu attīstīties... Lai mēs varētu atļauties cerēt un sapņot, ka trīsbērnu ģimene var izdzīvot un dzīvot Latvijas laukos. 18. aprīlī šim sarakstam vēl piepulcējās astoņas vistas un varen attapīgs gailis. Bet pēc nieka 24 stundām no tā visa mums vairs bija palikušas vien šīs 9 dvēselītes, kurām nu vairs nebija pat no kā jumtu virs galvas uzcelt... Uguns Pūķis mūsu acu priekšā aprija visu. Visu rūpīgi gādāto, saudzēto, loloto...
Mums ir mūsu māja, mūsu bērni, zeme un pašu rokas. Cerības ir. Bet šobrīd... mums nav nekādu iespēju uzsākt darbus uz lauka, mājā, saimniecībā, jo nav ar ko.... Bankrots!!!
Šīs bildes tapa tad, kad bij spēks skatīt krāsmatas caur foto objektīvu...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru